Dekarta kļūda

Kādā izcilā grā­matā izlasīju šādu citātu:

“The dis­tinc­tion between dis­eases of “brain” and “mind”, between “neu­ro­log­i­cal” prob­lems and “psy­cho­log­i­cal” or “psy­chi­atric” ones, is an unfor­tu­nate cul­tural inher­i­tance that per­me­ates soci­ety and med­i­cine. It reflects a basic igno­rance of the rela­tion between brain and mind. Dis­eases of the brain are seen as tragedies vis­ited on peo­ple who can­not be blamed for their con­di­tion, while dis­eases of the mind, espe­cially those that affect con­duct and emo­tion, are seen as social incon­ve­niences for which suf­fer­ers have much to answer. Indi­vid­u­als are to be blamed for their char­ac­ter flaws, defec­tive emo­tional mod­u­la­tion, and so on; lack of willpower is sup­posed to be the pri­mary problem.”

//Antonio Dama­sio, Descartes’ Error, p. 40

Šie ir vieni no prātīgāka­jiem vārdiem, ko man nācies lasīt attiecībā uz prāta saslimšanām, jo cil­vēkiem nudien bieži trūkst izpratnes par to, ka garī­gas slimības var nebūt tikai garī­gas. Šādu neveiksmīgu nošķīrumu un attieksmi droši vien pastip­rina arī atšķirīgā ārstēšanas pieeja — ja kādam ir, piemēram, gripa, tad skaidrs, ka ārstēšanā ietilps gul­tas režīms, konkrēti medicīniski līdzekļi u.tml. Neviens uz gri­pas slimnieku nek­liegs “saņemies taču” tādēļ, ka šis cil­vēks nespēj piecel­ties no gul­tas; diemžēl līdzīgu attieksmi bieži vien nesaņems cil­vēks, kurš, lai arī ķer­meniski vesels, nevar piecel­ties no gul­tas hro­niskas depre­si­jas dēļ, un attiecīgi ar šādu nevarību ir nokait­inājis tuviniekus.
Pro­tams, prāta saslimšanas daudz biežāk nekā vīrusus var ārstēt ar ter­apiju un “runāšanos” vien, taču arī runāt ir jāprot. Būtu labi, ja cil­vēkiem ikdi­enā būtu lielāka izpratne par to, ka nomāk­tam cil­vēkam ar grib­asspēku viss var būt kārtībā, bet ar dažiem savieno­ju­miem smadzenēs gan ne. Cil­vēkam ar trauslu/traumētu/problemātisku psihi (prātu) nepiemērota attieksme no līdz­cil­vēku puses vai nepiemērota ter­apija var nodarīt tik­pat daudz ļauna kā cil­vēkam ar gripu nepiemēro­tas zāles, jo nošķīrums starp ķer­meņa un prāta saslimšanām ir daudz vairāk izplūdis, nekā mums parasti šķiet.