Tā kā ļoti labi saprotu — ar lētiem trikiem vien lasītāju uzmanību neno­turēt, bei­d­zot pievēršos arī sat­u­ram. Nesen Satori “Lielo jautājumu” cikla iet­varos apmek­lēju Arta Sve­ces lek­ciju “Ko nozīmē domāt kri­tiski un kāpēc tas ir kaut kas labs?” Precīzu lek­ci­jas pārstāstu šeit negai­diet, taču cen­tīšos sniegt vis­maz kon­spek­tīvu ieskatu tiem, kam nelaimējās būt klāt, kā arī pievienošu savas pār­do­mas par kri­tiskās domāšanas noderīgumu.

Pirmā lek­ci­jas daļa tika veltīta domāšanas tēmai vis­pār, lai pēc tam būtu iespē­jams pievērsties tieši kri­tiskai domāšanai. Pirmkārt, var runāt par domāšanu kā par sit­u­atīvu prob­lēmu ris­ināšanas līdzekli — piemēram, ja man ir alus pudele, bet nav attaisāmā, ir vairāki vari­anti, kā šo situā­ciju atris­ināt, taču mana rīcība nebūs nejauša un es nemēģināšu visus vari­antus pēc kār­tas, bet gan apsvēršu iespē­jas un izvēlēšos racionālāko, piemērotāko. Otrkārt, domāšana neapšaubāmi ir saistīta ar intelektu, un vis­maz intu­itīvi mēs varam izšķirt dažā­dus domāšanas vei­dus — ir cil­vēki, kuriem vienkāršāk uztvert infor­mā­ciju vizuāli, ir tādi, kuriem labāk pado­das matemātika, bet citiem — dzejošana.

Nāka­mais jautājums attiecībā uz domāšanu bija par to, vai domāšana var būt laba. Šeit lek­tors uzsvēra intere­santu lietu, proti, ja mēs sakām, ka kāds domā, tas jau nozīmē, ka mēs uzskatām — šis cil­vēks ir racionāls. Paša Sve­ces piemērs — gurķis nedomā, taču tāpēc mēs gurķi nesaucam par ira­cionālu, t.i., par racionālu/iracionālu var nosaukt tikai kādu, kas domā. Tas ats­poguļo­jas Don­alda Deivid­sona for­mulē­tajā lab­vēlības prin­cipā:¹ mēs ikdi­enā pieņe­mam, ka citi cil­vēki ir mērķtiecīgi un racionāli savās dar­bībās un teik­tajā, un pēc šāda prin­cipa inter­pretē­jam viņu izteiku­mus un uzvedību.

Kas tad īsti ir pati kri­tiskā domāšana? Artis Svece lek­cijā cenšas izdarīt nošķīrumu starp kri­tisko domāšanu kā pieeju un kri­tisko domāšanu kā studiju priekšmetu jeb kursu augst­skolā. Šķiet, ka ar pirmo tiek domāta kri­tiskās domāšanas būtība vis­pār, kas nozīmē “domāšanu par domāšanas nosacīju­miem”, vēršanos pret dog­ma­tismu un rekursīvu pieeju domāšanai, atgriežoties pie tā, kas ir pateikts, un dis­tancēti to novērtējot. Kri­tiskā domāšana tādēļ šķiet skep­tiska, piebilst Svece, jo liek “piebremzēt” un izvērtēt savas zināšanas, pirms izteikt apgalvo­ju­mus.²
Kā mācību priekšmets kri­tiskā domāšana savukārt nozīmē “ko līdzīgu argu­men­tā­ci­jas teori­jai” — speci­fisku, no loģikas un retorikas jomām aizgūtu metožu kop­umu, tehniku, kas ļauj izvērtēt citu apgalvo­ju­mus un pieņemt pār­domā­tus lēmu­mus, kā arī ros­ināt argu­men­tē­tas diskusi­jas. Šajā lek­cijā kri­tiskās domāšanas metožu piemērs bija implicīto pieņē­mumu mek­lēšana, t.i., atrast apgalvo­jumā to, kas netiek pateikts skaļi, bet ir ietverts. Piemēram:

Karl­sons: “Vai Bokas jaunkundze ir bei­gusi dzert no rītiem viskiju?”

Šādā jautājumā ir ietverts implicīts apgalvo­jums — “Bokas jaunkundze no rītiem dzer viskiju”. Kā norāda Artis Svece, implicītie pieņē­mumi tiek ārkārtīgi daudz izman­toti ikdi­enā, piemēram, rek­lāmās utml. Lek­cijā netika aplūkota, manuprāt, intere­san­tākā kri­tiskās domāšanas kursa daļa — argu­men­tā­ci­jas kļūdu atpazīšana. Tas nozīmē zināt dažā­dus retorikas paņēmienus un loģiskas kļū­das, piemēram, apelēšanu pie per­son­ības (ad hominem), pie autoritātes, vājas analoģi­jas utt., un prast šīs kļū­das atpazīt citu teik­tajā, kā arī izvairīties no tām pašiem. Par laimi, ar log­i­cal fal­lac­ies tēmu var plaši iepazīties šeit.³

Pro­tams, gan­drīz divu stundu ilgajā lek­cijā bija daudz vairāk infor­mā­ci­jas, jautājumu un arī pa kādai sirsnīgu smieklu šaltij, taču pamata secinājums droši vien paliek — kri­tiskā domāšana ir veids, kā izvēlēties uzlūkot pasauli, tā nav panaceja, taču ļauj pamanīt agrāk nepa­manī­tas lietas un racionāli palūkoties gan uz savu, gan citu cil­vēku domas gaitu. Domājot kri­tiski, mums ir iespē­jams domāt labāk, jo mēs daudz rūpīgāk izvērtēsim infor­mā­ciju, pirms izteikt apgalvo­ju­mus, apsaukāties vai pieņemt lēmu­mus. Es teiktu, ka kri­tiskā domāšana, tāpat kā zināt­niskais skep­ti­cisms, ir dzīvesveids.

Iesaku izlasīt: Crit­i­cal Think­ing: What Is It Good for? (In Fact, What Is It?)

P.S. Artis Svece kri­tisko domāšanu Latvijā pas­niedz tikai LU VFF filo­zofi­jas nodaļā, esam ļoti priviliģēti :)

Tā kā ļoti labi saprotu — ar lētiem trikiem vien lasītāju uzmanību nenoturēt, beidzot pievēršos arī saturam. Nesen Satori “Lielo jautājumu” cikla ietvaros apmeklēju Arta Sveces lekciju “Ko nozīmē domāt kritiski un kāpēc tas ir kaut kas labs?” Precīzu lekcijas pārstāstu šeit negaidiet, taču centīšos sniegt vismaz konspektīvu ieskatu tiem, kam nelaimējās būt klāt, kā arī pievienošu savas pārdomas par kritiskās domāšanas ...