Garšo pēc cukura un ne vella neārstē
World Homeopathy Awareness Week (WHAW!!!) atskaņās arī es beidzot sniegšu ieskatu savās pārdomās par šo tematu. Pirms neilga laiciņa latviešu blogos jau parādījās pāris labu rakstu par homeopātijas darbības principu absurdumu, viens no tiem pat ar lielisku homeopātisko zāļu pārdozēšanas video prezentāciju. Taču ne visi aspekti tika aplūkoti pilnībā, un komentāros nācies lasīt visdažādāko sviestu, tādēļ vēlos pievērsties vēl dažiem argumentiem un pretargumentiem attiecībā uz šo ūdens kratīšanas maģiju.
Pirmkārt, kas ir homeopātija un kā tā darbojas? Es teiktu, ka tā ir alternatīvā medicīna, ko ļoti daudzi jauc ar tautas medicīnu, fitoterapiju vai zāļu tējām utml. Latvijā diemžēl ir vairākas iestādes, kur homeopātija ir galvenā nodarbe. Piemēram, Homeopātijas institūts raksta šādi:
“Homeopātija ir medicīnas nozare, kura ārstēšanā izmanto dabīgas vielas un rūpējas par organisma aizsargspēju paaugstināšanu, kā arī par attīrīšanu no ķīmiskiem piesārņojumiem. Homeopātija ārstē gan hroniskas, gan akūtas slimības. [..]
Homeopātija ir ārstēšanas metode, kuras pamatā ir divi principi:
— līdzības (līdzīgu ārstē ar līdzīgu).
— ārstēšanā izmanto atšķaidījumus.”
Centra homeopātiskās klīnikas mājaslapā rakstīts šādi:
“Homeopātija izmanto minimālu devu principu. Homeopātija neapslāpē slimības simptomus — tā vietā tiek stiprināti organisma dabiskie dziedināšanās procesi, tādējādi nostiprinot ārstēšanās rezultātu. Medikamenti kalpo kā katalizatori ķermeņa aizsargfunkciju un pretestības spēju ierosināšanai, tāpēc nereti tie jālieto tikai vienu reizi vai reti. Homeopātiskie preparāti ir spēcīgi un iedarbīgi, bet to lietošanā jāievēro stingra precizitāte un ārsta norādījumi.”
Izskatās jau skaisti, es labprāt ietu un ārstētu pie viņiem savu astmu, alerģijas, un visu pārējo, ja vien… ja vien tas par tiem preparātiem un ārstēšanu nebūtu diezgan liels bleķis. Tās cukura tabletītes, kurās pēc visas šķaidīšanas un kratīšanas (atvainojos, potencēšanas) jau sen nav nevienas arsēna, sīpolu vai kofeīna molekulas, neārstē pilnīgi neko. Precīzi, zinātniski pamatoti testi liecina, ka homeopātisko preparātu efekts ir ne vairāk kā placebo.1 2
No homeopātijas aizstāvjiem nākas dzirdēt vairāku veidu argumentus. Piemēram — lai arī agrāk nevarēja izskaidrot, kā var darboties ūdens bez nevienas aktīvās vielas molekulas, “mūsdienās, kad zinātne ir strauji gājusi uz priekšu, skaidrojumā ļoti daudz var līdzēt kvantu fizika.“3 Taču šāds arguments ietver premisu par to, ka homeopātiskie līdzekļi strādā, lai gan, es atkārtošos, tā pati uz priekšu gājusī zinātne ir vairākkārt pierādījusi pretējo. Kādā veidā? Ar randomizētu, dubultaklu, placebo kontrolētu testu (RCT)4 5 palīdzību — ar šādiem pašiem testiem tiek pārbaudītas jebkuras farmaceitiskās zāles.
Lai paskaidrotu, kā izpaužas šāds tests, iztulkoju citātu no ārsta Bena Goldeikra grāmatas Bad Science:
“Ņemsim divsimt cilvēku, kuri apmeklē homeopātisko klīniku, pēc nejaušības principa iedalīsim viņus divās grupās, un ļausim viņiem iziet visu homeopāta apmeklēšanas procedūru — tikt izmeklētiem, saņemt diagnozi un recepti tam, ko nu homeopāts grib viņiem iedot. Taču pēdējā brīdī, bez viņu ziņas, mēs puses pacientu homeopātisko cukura tablešu samainītu ar imitācijām — parastām cukura tabletēm, kuras nav tikušas maģiski potencētas ar homeopātijas palīdzību. Vēlāk, pēc atbilstoša laika daudzuma mēs varētu izmērīt, cik cilvēkiem no katras grupas palika labāk.”
// Ben Goldacre, Bad Science, 42. lpp.
Elementāri, ne? Šāds zinātnisks tests atbilst visiem godīguma kritērijiem — dubultakls, jo ne pacienti, ne ārsti nezina, kurš saņem placebo un kurš — īstās zāles. Šādi ārsta vai pacienta attieksme nevar izbojāt testa rezultātus, jo zinot, ka viņš paraksta placebo, ārsts var to izpaust pacientam pat neapzināti. Turklāt pacienti ir iedalīti grupās pēc nejaušības principa (randomizācija), tādēļ nevar gadīties, ka testa veicēju aizspriedumu vai vēlmju dēļ visi slimākie pacienti tīši vai netīši nokļūst, piemēram, homeopātijas grupā, tādējādi sabojājot rezultātus.
Šeit homeopātijas aizstāvis varētu turpināt iebilst, ņemot talkā piemērus no dzīves: “Bet, ja tas ir tikai placebo, tad kā tu izskaidrosi to, ka man/tantei/bērnam izārstēja astmu/klepu/sliktu garastāvokli/ekzēmu?” Uz šādu iebildi iespējamas vairākas atbildes. Pirmkārt un galvenokārt, personīgais piemērs neko nepierāda vairāku iemeslu dēļ (ja jau pietiktu ar anecdotal evidence, zinātniekiem nebūtu jāķēpājas ar RCT) — veselības uzlabošanās laikā, kad tika lietots homeopātiskais līdzeklis, varēja notikt kāda nesaistīta iemesla dēļ, piemēram, astma mēdz aiziet remisijā, pumpains cilvēks paklausa ārsta padomam veselīgāk ēst, vai parunāšanās ar ārstu (homeopāta vizīte ilgst krietnu laiku un pacients tiek izprašņāts par it visu) cilvēkam palīdz psiholoģiski, un tas atsaucas uz veselības stāvokli. Saaukstēšanās un dažādas citas slimības mēdz ar laiku pāriet tāpat vien (regression to the mean), taču mēs bieži mēdzam kļūdīties un piedēvēt cēloņus notikumiem, kuru izskaidrojums ir pavisam cits.6 Tādēļ apgalvojums “bet man homeopāts tiešām kaut ko izārstēja” ir nereprezentatīvs un nepārbaudāms, līdz ar to — nederīgs. Turklāt placebo efekts ir daudz sarežģītāks fenomens nekā parasti šķiet, un nenozīmē vienkāršu “iestāstīšanu” — no svara mēdz būt medikamentu izskats, lietošanas biežums, ārsta attieksme un pat medikamentu cena.
Jāsaka, ka mums savā ziņā ir pat mazliet paveicies — Latvijā homeopāts ir ārsta papildspecialitāte,7 attiecīgi cilvēks, iedams pie homeopāta, visticamāk nokļūst pie kvalificēta ārsta ar augstāko izglītību, kurš, iespējams, spēs adekvāti novērtēt, vai cilvēkam nepieciešami homeopātiskie brūvējumi vai īstas zāles. Man gan nav skaidrs, kāpēc kvalificētam, spējīgam ārstam (profesija, kuru ārkārtīgi cienu) būtu vajadzīgs nodarboties arī ar apšaubāmu praksi — homeopātiju. Šeit parādās viena no interesantākajām problēmām attiecībā uz homeopātiem, proti, ja ārsts zina, ka homeopātija ir bleķis, bet turpina to praktizēt, jo cukura bumbiņu placebo efekts pacientiem patiešām mēdz palīdzēt, vai tas ir ētiski? Savukārt, ja ārsts nezina vai atsakās pieņemt, ka zinātniskie pētījumi homeopātijas efektivitāti nepierāda, vai tas vispār ir labs ārsts?
Pēc visa augstākminētā varētu rasties vēl viens bieži dzirdēts jautājums: “Bet kur gan ir problēma, ja homeopātiskie līdzekļi taču ir pilnībā nekaitīgi?” Tomēr problēmas ar šādu šarlatānismu ir, un ne viena vien — pirmkārt, līdzekļi un laiks, ko varētu ieguldīt zinātniskajā medicīnā, lai to padarītu aizvien labāku, tiek ieguldīti muļķībās, nemaz nerunājot par to, ka pacienti brīvprātīgi maksā kaudzēm naudas par preparātiem, kas patiesībā ir tikai dārgs, maģiski apstrādāts cukurs. Otrkārt, vēršoties pie homeopāta un neārstējot savu saslimšanu ar medicīnas metodēm, cilvēks var aizkavēt pareizu diagnozi un ārstēšanu, rezultātā iedzīvojoties smagās komplikācijās vai pat mirstot. Treškārt, tā kā komplektā ar homeopātisko ticību mēdz nākt arī uzskati par vakcinācijas kaitīgumu, vecāki var savus jaundzimušos bērnus pakļaut nevajadzīgām briesmām. Ceturtkārt, homeopātijas lietošanas pretstatīšana “ķīmijām” un ļaunajām farmaceitiskajām kompānijām ir viltus dilemma.8 Saaukstējies cilvēks, kurš nevēlas uzreiz triekt iekšā paracetamolu, mierīgi var aiziet nopirkt citronu, medu un kādas nebūt zāļu tējas, arī grūtniece var darīt to pašu, un viņi būs samaksājuši par risinājumu, kurš nav ne ķīmisks, ne stulbs. Sarakstu ar iemesliem nelietot homeopātiju droši vien varētu turpināt, bet raksts jau tā ir krietni izstiepies.
Ceru, ka vismaz kādam šis raksts liks vairāk padomāt par savām izvēlēm attiecībā uz veselību, būs sniedzis noderīgu informāciju un lielāku izpratni par to, kāpēc ne visa alternatīvā medicīna ir vienādi stilīga un kāpēc nevajadzētu ļaut visādiem pūšļotājiem sevi un citus muļķot, un slaukt naudu. Pastāstiet arī citiem.
Iesaku izlasīt:
Placebos Are Getting More Effective. Drugmakers Are Desperate to Know Why. Izsmeļošs raksts par placebo efektu.
The end of homeopathy? Bens Goldeikrs par homeopātiju.
Homeopathy; what’s the harm? Saimons Singhs par homeopātijas kaitīgumu.
Svinam Aizgājušo Pasaules Homeopātijas Nedēļu!
P.S. Cilvēkiem, kuriem patīk izdarīt pāragrus secinājums par cenzūru vai ko tamlīdzīgu — šajā blogā tiek izmantota komentāru premoderēšanas sistēma (skat. krizdabz rakstu un manu komentāru zem tā). Noņēmu premoderāciju, baigā ķēpa katru apstiprināt. Spamojiet veseli :)
- http://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736%2805%2967177–2/abstract ↩
- http://en.wikipedia.org/wiki/Homeopathy#Meta-analyses ↩
- http://www.apollo.lv/portal/life/articles/98189 ↩
- http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=39532 ↩
- http://www.bmj.com/cgi/content/full/316/7126/201 ↩
- http://en.wikipedia.org/wiki/Regression_fallacy ↩
- http://www.likumi.lv/doc.php?id=188668&from=off ↩
- http://en.wikipedia.org/wiki/False_dilemma ↩




