Lai arī šobrīd pastiprināti nodar­bo­jos ar “Ķer­meniskās kognī­ci­jas un aktīvā eksternālisma diskusiju mūs­di­enu kog­nitīvo zinātņu filo­zofijā“¹, tāpēc sat­urīgi blo­got nav laika, aiz­vakar tviterī manu uzmanību pie­saistīja video, kura noskatīšanās sagādāja vis­no­taļ spēcī­gas emo­ci­jas (lasīt: gan­drīz apraudājos). Runa ir par LTV “DeFacto” sižetu par Gun­daru Dubultu:

Ska­toties, kā cil­vēks diez­gan mierīgi aprak­sta bries­mī­gos notiku­mus, ieskaitot draudus saviem vis­tu­vāka­jiem cil­vēkiem, sakāpa kamols kaklā, ka kaut kas tāds vis­pār notiek. Taču šor­eiz runa nav par to, ka pasaulē pastāv apdauzīti ambāļi, kuri piekauj savas mātes un draud kaim­iņiem, bet vairāk par to, ka šādā situā­cijā var gadīties, ka tu paliec bez aizstāvības. Iekšli­etu min­istre Linda Mūrniece par šo tviterī saka: “apmelo­jošs sižets,par kuru neuz­trau­camies. IeM uzk­lausa visus.” Inter­neta komen­tāros attiecībā uz šo gadījumu dažviet redzami dažādi pārme­tumi min­istrei par augst­prātību u.tml. Pro­tams, domājot tīri cil­vēcīgi, var gadīties, ka brīdī, kad viņu inter­vēja “DeFacto”, min­istre tiešām nebija lietas kursā. Iespē­jams arī, ka šajā laikā viņa pildīja divu min­istru amata pienāku­mus, visu nepaspēja utt. Vārd­sakot, kādu nosacītu attais­no­jumu min­istres nez­ināšanai var­būt vēl varētu atrast.

Taču pil­nīgi nepieņe­mami man liekas min­istri­jas sabiedrisko attiecību speciālista Mareka Mati­sona izteikumi attiecībā uz Gun­dara Dubulta garīgo veselību no sēri­jas “ko tad viņu ņemt vērā, nav jau īsti vesels, a mēs esam malači un visu darām pareizi”. Ir nožēlo­jami, ka kaut ko tādu vis­pār var pateikt min­istri­jas darbinieks, kuru min­istre taču uzskata par “pietiekami izglī­totu un kom­pe­tentu”, lai viņš neko tādu nebūtu atļāvies… bet redz, ka atļāvās. Pro­tams, no vienas puses, žurnālisti mēdz sabiez­ināt krāsas, lai padarītu siže­tus intere­san­tākus, taču viņi nei­etu klaji melot par kādas amat­per­sonas sacīto. Un neviens neko viņam par to acīm­red­zot nav aizrādījis, nez kāda iemesla dēļ viņš drīkst par saviem vārdiem neat­bildēt! Arī tviterī redzams ier­ak­sts no 29. aprīļa, kur Mati­sons skaidri un gaiši parāda savu attieksmi pret notikušo:

Bēdīgi, ka šim “speciālis­tam” šādā situā­cijā slikti ir visi citi, tikai ne pats — acīm­red­zot negrib atzīt nekāda veida kļū­das savā darbā. Visu cieņu Gun­daram, ka viņš neat­meta ar roku, bet patiešām gāja pie visaugstāka­jām instancēm, turk­lāt, kā jau sižetā minēts, ne jau kādu ape­jot vai laužoties iekšā pa durvīm, doties uz IeM taču aicināja tieši poli­ci­jas vadība. Iespē­jams, ka kādā no sarunām ar noraidoša­jiem min­istri­jas darbiniekiem viņš kļu­vis emo­cionāls, tādējādi it kā dodot pamatu Mati­sona izteiku­miem, taču pat tas man šķiet sapro­tami — man bērnu nav, taču es tīri labi varu iedomāties to draus­mīgo sajūtu, kad draud nogal­ināt tavus vis­tu­vākos un mīļākos cilvēkus.

Tas ir ļoti cil­vēcīgi, nor­māli un patiešām cienī­jami, ka Gun­dars šajā bezspēcībā neap­stājās, kā to droši vien būtu darījis vairākums. Necil­vēcīgi ir Mareka Mati­sona pub­liskie izteikumi par šo cil­vēku. Ja vienī­gais veids, kā atbildēt uz kri­tiku, ir per­son­īgs uzbrukums², tad šādu cil­vēku grūti saukt par inteliģentu, un nav skaidrs, kādēļ viņš drīkst vei­dot IeM pub­lisko seju — tā jau drīzāk ir graušana, nevis veidošana.

Lai arī šobrīd pastiprināti nodarbojos ar "Ķermeniskās kognīcijas un aktīvā eksternālisma diskusiju mūsdienu kognitīvo zinātņu filozofijā", tāpēc saturīgi blogot nav laika, aizvakar tviterī manu uzmanību piesaistīja video, kura noskatīšanās sagādāja visnotaļ spēcīgas emocijas (lasīt: gandrīz apraudājos). Runa ir par LTV "DeFacto" sižetu par Gundaru Dubultu: Skatoties, kā cilvēks diezgan mierīgi apraksta ...