Lai arī šobrīd pastiprināti nodar­bo­jos ar “Ķer­meniskās kognī­ci­jas un aktīvā eksternālisma diskusiju mūs­di­enu kog­nitīvo zinātņu filo­zofijā“¹, tāpēc sat­urīgi blo­got nav laika, aiz­vakar tviterī manu uzmanību pie­saistīja video, kura noskatīšanās sagādāja vis­no­taļ spēcī­gas emo­ci­jas (lasīt: gan­drīz apraudājos). Runa ir par LTV “DeFacto” sižetu par Gun­daru Dubultu:

Ska­toties, kā cil­vēks diez­gan mierīgi aprak­sta bries­mī­gos notiku­mus, ieskaitot draudus saviem vis­tu­vāka­jiem cil­vēkiem, sakāpa kamols kaklā, ka kaut kas tāds vis­pār notiek. Taču šor­eiz runa nav par to, ka pasaulē pastāv apdauzīti ambāļi, kuri piekauj savas mātes un draud kaim­iņiem, bet vairāk par to, ka šādā situā­cijā var gadīties, ka tu paliec bez aizstāvības. Lasīt tālāk »

Lai arī šobrīd pastiprināti nodarbojos ar "Ķermeniskās kognīcijas un aktīvā eksternālisma diskusiju mūsdienu kognitīvo zinātņu filozofijā", tāpēc saturīgi blogot nav laika, aizvakar tviterī manu uzmanību piesaistīja video, kura noskatīšanās sagādāja visnotaļ spēcīgas emocijas (lasīt: gandrīz apraudājos). Runa ir par LTV "DeFacto" sižetu par Gundaru Dubultu: Skatoties, kā cilvēks diezgan mierīgi apraksta ...

World Home­opa­thy Aware­ness Week (WHAW!!!) atskaņās arī es bei­d­zot sniegšu ieskatu savās pār­domās par šo tem­atu. Pirms neilga laiciņa latviešu blo­gos jau parādījās pāris labu rak­stu par home­opāti­jas dar­bības prin­cipu absur­dumu, viens no tiem pat ar lielisku home­opātisko zāļu pār­dozēšanas video prezen­tā­ciju. Taču ne visi aspekti tika aplūkoti pil­nībā, un komen­tāros nācies lasīt vis­dažādāko svi­estu, tādēļ vēlos pievērsties vēl dažiem argu­men­tiem un pre­tar­gu­men­tiem attiecībā uz šo ūdens kratīšanas maģiju.

Pirmkārt, kas ir home­opātija un kā tā dar­bo­jas? Es teiktu, ka tā ir alter­natīvā medicīna, ko ļoti daudzi jauc ar tau­tas medicīnu, fitoter­apiju vai zāļu tējām utml. Latvijā diemžēl ir vairākas iestādes, kur home­opātija ir gal­venā nodarbe. Piemēram, Home­opāti­jas institūts rak­sta šādi:

“Home­opātija ir medicī­nas nozare, kura ārstēšanā izmanto dabī­gas vielas un rūpē­jas par organ­isma aizsargspēju paaugstināšanu, kā arī par attīrīšanu no ķīmiskiem piesārņo­ju­miem. Home­opātija ārstē gan hro­niskas, gan akū­tas slimības. [..]
Home­opātija ir ārstēšanas metode, kuras pamatā ir divi prin­cipi:
— līdzības (līdzīgu ārstē ar līdzīgu).
— ārstēšanā izmanto atšķaidījumus.”

Cen­tra home­opātiskās klīnikas mājaslapā rak­stīts šādi:

“Home­opātija izmanto min­imālu devu prin­cipu. Home­opātija neap­slāpē slimības simp­to­mus — tā vietā tiek stiprināti organ­isma dabiskie dzied­ināšanās pro­cesi, tādējādi nos­tiprinot ārstēšanās rezultātu. Medika­menti kalpo kā katal­iza­tori ķer­meņa aizsarg­funkciju un pretestības spēju ieros­ināšanai, tāpēc nereti tie jāli­eto tikai vienu reizi vai reti. Home­opātiskie preparāti ir spēcīgi un iedar­bīgi, bet to lietošanā jāievēro stin­gra pre­ciz­itāte un ārsta norādījumi.”

Izskatās jau skaisti, es labprāt ietu un ārstētu pie viņiem savu astmu, alerģi­jas, un visu pārējo, ja vien… ja vien tas par tiem preparātiem un ārstēšanu nebūtu diez­gan liels bleķis. Lasīt tālāk »

World Homeopathy Awareness Week (WHAW!!!) atskaņās arī es beidzot sniegšu ieskatu savās pārdomās par šo tematu. Pirms neilga laiciņa latviešu blogos jau parādījās pāris labu rakstu par homeopātijas darbības principu absurdumu, viens no tiem pat ar lielisku homeopātisko zāļu pārdozēšanas video prezentāciju. Taču ne visi aspekti tika aplūkoti pilnībā, un komentāros nācies lasīt visdažādāko ...

Tā kā ļoti labi saprotu — ar lētiem trikiem vien lasītāju uzmanību neno­turēt, bei­d­zot pievēršos arī sat­u­ram. Nesen Satori “Lielo jautājumu” cikla iet­varos apmek­lēju Arta Sve­ces lek­ciju “Ko nozīmē domāt kri­tiski un kāpēc tas ir kaut kas labs?” Precīzu lek­ci­jas pārstāstu šeit negai­diet, taču cen­tīšos sniegt vis­maz kon­spek­tīvu ieskatu tiem, kam nelaimējās būt klāt, kā arī pievienošu savas pār­do­mas par kri­tiskās domāšanas noderīgumu.

Pirmā lek­ci­jas daļa tika veltīta domāšanas tēmai vis­pār, lai pēc tam būtu iespē­jams pievērsties tieši kri­tiskai domāšanai. Pirmkārt, var runāt par domāšanu kā par sit­u­atīvu prob­lēmu ris­ināšanas līdzekli — piemēram, ja man ir alus pudele, bet nav attaisāmā, ir vairāki vari­anti, kā šo situā­ciju atris­ināt, taču mana rīcība nebūs nejauša un es nemēģināšu visus vari­antus pēc kār­tas, bet gan apsvēršu iespē­jas un izvēlēšos racionālāko, piemērotāko. Otrkārt, domāšana neapšaubāmi ir saistīta ar intelektu, un vis­maz intu­itīvi mēs varam izšķirt dažā­dus domāšanas vei­dus — ir cil­vēki, kuriem vienkāršāk uztvert infor­mā­ciju vizuāli, ir tādi, kuriem labāk pado­das matemātika, bet citiem — dzejošana.

Nāka­mais jautājums attiecībā uz domāšanu bija par to, vai domāšana var būt laba. Lasīt tālāk »

Tā kā ļoti labi saprotu — ar lētiem trikiem vien lasītāju uzmanību nenoturēt, beidzot pievēršos arī saturam. Nesen Satori “Lielo jautājumu” cikla ietvaros apmeklēju Arta Sveces lekciju “Ko nozīmē domāt kritiski un kāpēc tas ir kaut kas labs?” Precīzu lekcijas pārstāstu šeit negaidiet, taču centīšos sniegt vismaz konspektīvu ieskatu tiem, kam nelaimējās būt klāt, kā arī pievienošu savas pārdomas par kritiskās domāšanas ...

Jau brīd­ināju, ka laiku pa laikam šeit parādīsies kāda no pašsagu­dro­ta­jām recep­tēm. Konkrēti šai ied­vesmu guvu no svi­esta cibā manī­tas bildes. Mans veikums gan izskatās mazliet citādi, bet pamat­doma tā pati. Ēdi­ens ir diez­gan sātīgs, taču treknuma pakāpe atkarīga no izvēlētās gaļas, kā arī svi­esta daudzuma.
Lasīt tālāk »

Jau brīdināju, ka laiku pa laikam šeit parādīsies kāda no pašsagudrotajām receptēm. Konkrēti šai iedvesmu guvu no sviesta cibā manītas bildes. Mans veikums gan izskatās mazliet citādi, bet pamatdoma tā pati. Ēdiens ir diezgan sātīgs, taču treknuma pakāpe atkarīga no izvēlētās gaļas, kā arī sviesta daudzuma. 12-14 rullīšu sacepumam vajadzīgs[1. Savās receptēs ne ...