Kādā izcilā grā­matā izlasīju šādu citātu:

“The dis­tinc­tion between dis­eases of “brain” and “mind”, between “neu­ro­log­i­cal” prob­lems and “psy­cho­log­i­cal” or “psy­chi­atric” ones, is an unfor­tu­nate cul­tural inher­i­tance that per­me­ates soci­ety and med­i­cine. It reflects a basic igno­rance of the rela­tion between brain and mind. Dis­eases of the brain are seen as tragedies vis­ited on peo­ple who can­not be blamed for their con­di­tion, while dis­eases of the mind, espe­cially those that affect con­duct and emo­tion, are seen as social incon­ve­niences for which suf­fer­ers have much to answer. Indi­vid­u­als are to be blamed for their char­ac­ter flaws, defec­tive emo­tional mod­u­la­tion, and so on; lack of willpower is sup­posed to be the pri­mary problem.”

//Antonio Dama­sio, Descartes’ Error, p. 40

Šie ir vieni no prātīgāka­jiem vārdiem, ko man nācies lasīt attiecībā uz prāta saslimšanām, jo cil­vēkiem nudien bieži trūkst izpratnes par to, ka garī­gas slimības var nebūt tikai garī­gas. Šādu neveiksmīgu nošķīrumu un attieksmi droši vien pastip­rina arī atšķirīgā ārstēšanas pieeja — ja kādam ir, piemēram, gripa, tad skaidrs, ka ārstēšanā ietilps gul­tas režīms, konkrēti medicīniski līdzekļi u.tml. Neviens uz gri­pas slimnieku nek­liegs “saņemies taču” tādēļ, ka šis cil­vēks nespēj piecel­ties no gul­tas; diemžēl līdzīgu attieksmi bieži vien nesaņems cil­vēks, kurš, lai arī ķer­meniski vesels, nevar piecel­ties no gul­tas hro­niskas depre­si­jas dēļ, un attiecīgi ar šādu nevarību ir nokait­inājis tuviniekus.
Pro­tams, prāta saslimšanas daudz biežāk nekā vīrusus var ārstēt ar ter­apiju un “runāšanos” vien, taču arī runāt ir jāprot. Būtu labi, ja cil­vēkiem ikdi­enā būtu lielāka izpratne par to, ka nomāk­tam cil­vēkam ar grib­asspēku viss var būt kārtībā, bet ar dažiem savieno­ju­miem smadzenēs gan ne. Cil­vēkam ar trauslu/traumētu/problemātisku psihi (prātu) nepiemērota attieksme no līdz­cil­vēku puses vai nepiemērota ter­apija var nodarīt tik­pat daudz ļauna kā cil­vēkam ar gripu nepiemēro­tas zāles, jo nošķīrums starp ķer­meņa un prāta saslimšanām ir daudz vairāk izplūdis, nekā mums parasti šķiet.

Kādā izcilā grāmatā izlasīju šādu citātu: "The distinction between diseases of "brain" and "mind", between "neurological" problems and "psychological" or "psychiatric" ones, is an unfortunate cultural inheritance that permeates society and medicine. It reflects a basic ignorance of the relation between brain and mind. Diseases of the brain are seen as tragedies visited on people ...

Te nu es atkal esmu. Ar kārtējo cerību sākt visu no jau­nas, zaļi bal­tas lapas, rak­stot jaunā kval­itātē un par jaunām tēmām. Ā, un ar jaunu logo pa virsu!

Šor­eiz solu vairāk argu­mentu un mazāk emo­ciju, zināt­nisko skep­ti­cismu, filo­zofiju un kog­nitīvās zinātnes, šādas tādas receptes, šo to no grā­matām un filmām un droši vien šo to par manu dzīvi. Te nebūs metadiskusiju par sociāla­jiem medi­jiem, web 2.0 un tam­līdzīgām lietām, jo tās man īsti neinteresē.

Šobrīd, kā redzat paši, lapā nekā daudz nav, vietām vēl nepieciešama pies­līpēšana un kods arī neesot tik skaists, cik varētu būt, bet vis­maz pamat­funkci­jas strādā, jo es nevarēju noci­esties taisīt šo pasākumu vaļā :) Kā parasti, pieturos pie min­imālisma, turk­lāt ceru daudz vairāk kā agrāk kon­cen­trēties tieši uz tek­stu. Tas nozīmē, ka rak­sti droši vien nebūs bieži, taču ceru tos izvērst kval­i­tatīvus. Manas fotoma­nip­ulā­ci­jas vēl jopro­jām var baudīt iekš deviantART, taču ar laiku ceru galerijas/folio veidā tās iekļaut arī šeit, lai viss būtu atro­dams vienuviet.

Esmu iecerējusi arī dažā­das akci­jas un atrak­ci­jas, lai noturētu jūsu uzmanību, bet par to vairāk, kad nāks laiks. Tvit­era lietotāji var drīzumā cerēt uz pavasarīgi zaļām nozīmītēm!

Te nu es atkal esmu. Ar kārtējo cerību sākt visu no jaunas, zaļi baltas lapas, rakstot jaunā kvalitātē un par jaunām tēmām. Ā, un ar jaunu logo pa virsu! Šoreiz solu vairāk argumentu un mazāk emociju, zinātnisko skepticismu, filozofiju un kognitīvās zinātnes, šādas tādas receptes, šo to no grāmatām un filmām un droši vien šo ...