plansetdators

Serviss, kas noder, ja esi neuzmanīgs.

Domāju, ka gandrīz visi no jums ir dzirdējuši par Tjūringa testu – testu, kur cilvēkam ir jānosaka, ar ko viņš komunicē – ar cilvēku vai mašīnu. Tests tika publicēts 1950. gadā un tā mērķis bija noskaidrot, vai mašīnas prot domāt tā, ka cilvēki. Tests notiek mijiedarbojoties cilvēkam ar mašīnu caur sarakstīšanos. Balstoties uz atbildēm, cilvēkam jānosaka ar ko viņš komunicē. Datora programmas uzdevums ir mudināt cilvēku izdarīt nepareizu izvēli, lai pieradītu, ka tā var apmānīt dzīvo būtni.

Testa laikā “sarunbiedri” neredz vien otru un ja tiesnesis nevar nosaukt kurš ir cilvēks un kurš mašīna, tiek uzskatīts, ka datora programma nokārtoja testu. Programma var atpazīt mutisko runu un veidot loģiskas domu virknes, kas ļoti apgrūtina otra sarunas biedra uzdevumu.

Es uzsāku ar tādu dīvainu piemēru, jo mūsdienās mēs katru dienu atrodamies Tjūringa testā, pat nepamanot to. Tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka mēs nevaram to pamanīt. Tieši tāpēc dažreiz man liekas, ka mašīnas spēj domāt un dažreiz dara to daudz labāk par cilvēkiem. Mani tas uztrauc, precīzāk, mani uztrauc tas, ka apkārtējie un es pats pārāk paļaujos uz datoru, telefonu utt. Paļaujos tādā ziņā, ka esmu pārliecināta – tajā ierīcē jebkurā gadījumā saglabāsies nepieciešama informācija, ka man visu laiku būs ar ko nodarboties (izmantojot vienu no ierīcēm), ka es būšu visu laiku pieejamības “zonā”.

Tomēr, diemžēl tā nav. Mašīnas nav cilvēki un tie bieži lūzt un bieži vien tas notiek neuzmanības dēļ. Pagājušonedēļ man salūza planšetdators – lieta, kura vienmēr ir ar mani, jo man ļoti bieži jāpārbauda e-pasts un jāraksta melnrakstus savai jaunajai grāmatai. Pateicoties attiecīgam planšetdatoru servisam Mobile Monsters es ātri saņēmu savu ierīci atpakaļ un varēju turpināt strādāt.  Continue reading “Serviss, kas noder, ja esi neuzmanīgs.” »

klavieres_2

Mūzikas ietekme uz cilvēka noskaņojumu

Bieži vien, klausoties kādu dziesmu vai melodiju bez vārdiem, jūs jūtat, kā mainās garastāvoklis. Bieži vien dzirdot veikalā kādu dziesmu, jūs uzreiz atceraties to, ka pirms pāris gadiem esat bijuši te kopā ar savu draugu, kuru jau sen nebijāt redzējuši. Nostaļģija ir ļoti stipras atmiņas, ko bieži vien var izsaukt konkrētas mūzikas klausīšanās. Kā tad mūzika spēj ietekmēt cilvēka organismu?

Sen tika noskaidrots, ka visplašākā ietekme uz cilvēka organismu ir klasiskai mūzikai, par to tiek ļoti daudz runāts un tas ir ļoti plaši apspriest un pētīts zinātnieku lokā. Tiek uzskatīts, ka V. Mocarta mūzika palīdz ātrāk uztvert informāciju, labāk iegaumējot to, F. Lista un L. Bēthovena melodijas “ārstē” galvas sāpes, E. Grīgs palīdz cīnīties ar bezmiegu un sliktu atmiņu uzlabo A. Vivaldi kompozīcijas.

Man kopš bērnības ir grūti koncentrēties. Es mēģināju gan klausīties dažādu mūziku, gan sēdēt klusumā, bet man nekas nelīdzēja. Tieši tāpēc kādu dienu es saku meditēt ar A. Vivaldi mūziku fonā. Neticēsiet, bet rezultāts bija satriecošs. Es ne tikai iemācījos koncentrēties, bet arī jūtos daudz labāk gan fiziski, gan garīgi.  Continue reading “Mūzikas ietekme uz cilvēka noskaņojumu” »

zale

Padari savu dzīvi labāku

Ir dažādi sīkumi, kas var uzlabot jūsu ikdienu un sekmēt labu noskaņojumu, tāpēc īpaši aukstajos sezonās, kad bieži vien trūkst enerģijas un spēku, ir nepieciešams pievērst uzmanību tam, kā var atvieglot savu dzīvi.

Ja katru dienu veltīt maznozīmīgām detaļām, pēc kāda laika var justies labāk gan fiziski, gan garīgi, iemācīties disciplinēt sevi un plānot laiku, tērējot to uz patiešām svarīgām lietām. Ir arī tādas, kas var uzlabot jūsu ikdienu pāris dienu laikā, vienkārši dariet to regulāri, paradot dzīvi jaukāku un labāku. Šodien gribu dalīties ar to, kas uzlabo tieši manu dzīvi un ceru, ka spēšu dot jums noderīgus padomus.

Dažreiz mēs jūtam pilnīgu bezspēku, tāpēc ir vajadzīgs tas, kas ļaus mums justies labāk pēc iespējas ātrāk, tāpēc piedāvāju pievērst detalizētu uzmanību tam, kā jūs uzsākat savu dienu un kā to beidzat. Kas ir pirmais, par ko jūs domājat, kad pamodāties? Un kad ejat gulēt? Ja tādu frāžu ka: “Kur ir mana kafija? Gribu gulēt. Es jau nevaru ciest šo dienu” vietā mēģināt domāt pozitīvāk, tad labs garastāvoklis neliks ilgi gaidīt. Nav nekāds noslēpums, ka pozitīvā domāšana uzlabo dzīvi. Kaut cik jums negribētos žēloties, centieties izvairīties no tā. Kad pamodāties, domājiet par to, cik daudz patīkama sagaida jūs šodien, savukārt ja diena patiešām ir neizdevusies, mēģiniet atrast tajā kaut ko pozitīvu tajā vai pasapņojiet nedaudz par rītdienu, kura noteikti būs labāka. Sliktas dienas gadās, bez tām mēs nesajustu labākas un laimīgākas.  Continue reading “Padari savu dzīvi labāku” »

pie juras

Dzīves Filozofija

Filozofija ir kaut kas abstrakts un bieži vien nav īsti skaidrs, kā to varētu mācīties. Tomēr netrūkst cilvēku, kuriem tas ir patiešām interesanti. Tie ir cilvēki, kas aizrauti ar to, ko viņi dara. Katrai medaļai ir divas puses, tapāt ka katrai situācijai un zinātnei. Personīgi es nepazīstu daudz cilvēku, kuri studētu filozofiju profesionālajā līmenī. Ir tādi, kuri interesējas par to un lasa attiecīgu literatūru, tomēr tādu, kuri gribētu saistīt ar to lielāku savas ikdienas laiku, nav pārāk daudz.

Filozofija nebūs obligāti tā aizraušanās, kas padarīs jūs par miljonāru, bet tā var dot lielu baudas sajūtu, pirmkārt prātam. Pētot filozofiskus jautājumus, var saprast to, kas notiek ar apkārtējo pasauli un cilvēkiem tajā. Filozofija ir iespēja atrast filozofiskas atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem ir grūti atbildēt.

Manuprāt, būtu labi, ja skolā lielāku uzmanību pievērstu filozofijai, jo tā dod iespēju domāt. Tā māca domāt un veidot savu pasaules redzējumu un personīgo uztveri. Tā ietver sevī milzum daudz dažādu jautājumu, literatūras, filmu utt. Lai tajā iedziļināties un to saprast, tai ir jāvelta daudz laika, jo tikai meklējot, var atrast vajadzīgo.  Continue reading “Dzīves Filozofija” »